Vērtējums:
Publicēts: 17.01.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Ludviga van Bēthovena "Oda priekam" 9.simfonija', 1.
  • Prezentācija 'Ludviga van Bēthovena "Oda priekam" 9.simfonija', 2.
  • Prezentācija 'Ludviga van Bēthovena "Oda priekam" 9.simfonija', 3.
  • Prezentācija 'Ludviga van Bēthovena "Oda priekam" 9.simfonija', 4.
  • Prezentācija 'Ludviga van Bēthovena "Oda priekam" 9.simfonija', 5.
  • Prezentācija 'Ludviga van Bēthovena "Oda priekam" 9.simfonija', 6.
  • Prezentācija 'Ludviga van Bēthovena "Oda priekam" 9.simfonija', 7.
  • Prezentācija 'Ludviga van Bēthovena "Oda priekam" 9.simfonija', 8.
  • Prezentācija 'Ludviga van Bēthovena "Oda priekam" 9.simfonija', 9.
  • Prezentācija 'Ludviga van Bēthovena "Oda priekam" 9.simfonija', 10.
Darba fragmentsAizvērt

Viens no visgrandiozākajiem darbiem pasaules mūzikas literatūrā.
Melodija tiek izmantota dažādās reklāmās,šovos un izrādēs.
Kopš 1985. gada ir oficiālā Eiropas Savienības himna.

"Odu priekam" Frīdrihs Šillers uzrakstīja 1785. gadā Drēzdenes brīvmūrnieku ložas „Zu den drei Schwertern” svinību vajadzībām pēc sava drauga Kristiāna Kērnera lūguma.
Oda kļuva ļoti populāra un 1793. gadā 22 gadus vecais Ludvigs van Bēthovens tai uzrakstīja mūziku, kuru 1818. - 1824. gadā pārstrādāja un daļēji iekļāva savas 9. simfonijas beigu daļā.

1955. gadā Paneiropas kustības dibinātājs grāfs fon Kudenhofs-Kalergi to ierosināja pieņemt kā Eiropas kopējo himnu.
1972. gadā Bēthovena „Odu priekam” pasludināja par Eiropas Padomes himnu, kurai Herberts fon Karajans izveidoja instrumentālo aranžējumu, kas 1985. gadā tika pasludināts par Eiropas Savienības oficiālo himnu.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants