Tirgus ekonomika un liberālisma krīze
Mūsdienu diskusiju par tirgus ekonomikas statusu avots ir antagonisms starp morāli un saimniecisko dzīvi, ekonomiku un ētiku. Cilvēki savu dzīvi vērtē tikai
pēc ienākumiem un patēriņiem , bet bagātība kļūst par galveno laimes avotu un kritēriju, pēc kā cilvēki dzīvo. Pirms industriālās sabiedrības, reliģijas, morāles, ekonomikas, tiesību, zinātnes un prakses attiecības bija cieši saistītas, bet jaunajos laikos šīs nozares(apakšsistēmas) sāka funkcionēt pēc saviem likumiem un noteikumiem. Mūsdienās arī politika tiek uzskatīta par apakšistēmu. Tādējādi sabiedrības ecolūciijas un specializācijas procesā ekonomika un morāle izveidojās par apakšsistēmām, kuras var nonākt savstarpējā konfliktā. Mūsdienu ekonomikai ir raksturīga dziļa darba dalīšana, anonīmi maiņas procesi, garas ražošanas virknes, liels dalībnieku skaits. Savstarpēji gaidāmas un prognozējamas uzvedības drošība ir jāgarantē ar kopīgiem noteikumiem. Mūsdienu ekonomikā nevar tiekties pēc morālas uzvedības, tos aizstāj neitrāli noteikumi. Spēles noteikumos jāparedz likumi, kas ir obligāti visiem, lai morāla uzvedība tiktu veicināta.
Tirgus ekonomika paaugstina cilvēka labklājību, ir efektīvs priekšnoteikums indivīda brīvībai un atbrīvo valsti no to aprūpes.
…
