-
Kvalitatīvie darbaspēka tirgus rādītāji Latvijā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Nodarbinātos raksturojošie kvalitatīvie rādītāji | 5 |
| 1.1. | Nodarbināto dzimums un vecums | 5 |
| 1.2. | Nodarbināto izglītības līmenis | 6 |
| 1.3. | Darba ņēmēji pēc mēneša neto (pēcnodokļu) darba algas lieluma pamatdarbā | 7 |
| 1.4. | Nodarbinātie iedzīvotāji pēc darbības veida un nodarbinātības statusa | 9 |
| 2. | Darba meklētājus raksturojošie kvalitatīvie rādītāji | 12 |
| 2.1. | Darba meklētāju dzimums un vecums | 12 |
| 2.2. | Darba mekletāji pēc izglītības līmeņa | 14 |
| 2.3. | Darba meklētāji pēc darba meklēšanas ilguma | 15 |
| 2.4. | Darba meklētāji pēc darba pārtraukšanas iemesliem | 18 |
| 3. | Ekonomiski neaktīvos iedzīvotājus raksturojošie kvalitatīvie rādītāji | 19 |
| 3.1. | Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji pēc darba nemeklēšanas iemesliem | 19 |
| 3.2. | Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji pēc dzimuma, vecuma un izglītības | 20 |
| 4. | Darba pieprasījums un tautsaimniecības vajadzības | 23 |
| Secinājumi | 27 | |
| Izmantotā literatūra | 28 |
1.Nodarbinātos raksturojošie kvalitatīvie rādītāji
Par nodarbinātām tiek uzskatītas visas tās personas, kas pārskata nedēļā vismaz vienu stundu veic kādu darbu par samaksu vai ar mērķi gūt ienākumus, peļņu vai arī saražot produkciju personīgajam patēriņam. Nodarbināto skaitā iekļautas arī personas, kuras pārskata periodā dažādu iemeslu dēļ (atvaļinājums, slimība, darbs maiņās, mācības, bērna kopšanas atvaļinājums līdz 3 mēnešiem) nestrādā, kaut arī tām ir darbs [2]. Nodarbinātie ražo gan materiālas, gan nemateriālas vērtības.
Nodarbinātie sastāda lielāko daļu no ekonomiski aktīvajiem – 2008. gada 2.ceturksnī 76,5 tūkst. no ekonomiski aktīvajiem bija bezdarbnieki, bet 1142,1 tūkst. - bija nodarbinātie, t.i., 15 reizes vairāk nekā bezdarbnieku. Tālāk tiks apskatīti nodarināto kvalitatīvie rādītāji, piemēram, dzimums, vecums, darbības veids, izglītības līmenis, darba algas lielums un citi nozīmīgi rādītāji.
1.1.Nodarbināto dzimums un vecums
Kurš dzimums Latvijā ir vairāk nodarbināts darba tirgū? Vai Latvijā pastāv diskriminācija pēc dzimuma? Kurai vecumu grupai pieder lielākā daļa nodarbināto personu? Uz visiem šiem jautājumiem palīdzēs atbildēt 1.1. attēls.
1.1.attēlā grafiki vēsta, ka:
nodarbināto skaits no 2002. gada līdz 2007. gadam pieauga aptuveni par 1,15 tūkstošiem, bet sākot no 2007. gada beigām nodarbināto skaits samazinās. Šī tendence būs vērojama vēl dažus gadus;
sievietes un vīrieši līdzvērtīgi piedalās darba tirgū, jo abi dzimumi tiek nodarbināti vienādā daudzumā. Var secināt, ka vienlīdzīgi attīstītas Latvijā ir tās nozares, kurās izmanto vīriešu un sieviešu darbaspēku.…
Darbaspēka tirgū nemitīgi notiek dažādi procesi – kāds nomaina darba vietu, kāds kļūst par bezdarbnieku vai darba devēju u.c. - , šajos procesos piedalās cilvēki, kuriem piemīt atšķirīgas kvalitatīvas īpašības, piemēram, vecums, tautība un izglītība. Cilvēka kvalitatīvās īpašības nosaka, pie kuras grupas – nodarbinātie, darba devēji, ekonomiski neaktīvie - tas piederēs, cik augstu kāps pa karjeras kāpnēm un cik liels būs tā atalgojums. Kvantitatīvie rādītāji vairāk ir sekas darba tirgū notiekošajiem procesiem, bet kvalitatīvie rādītāji vairāk ir cēlonis, tieši tāpēc tika izvelēta referāta tēma „Kvalitatīvie darbaspēka tirgus rādītāji Latvijā”. Darba mērķis ir apskatīt, izanalizēt un novērtēt darba tirgus kvalitatīvos rādītājus Latvijā. Tā kā darba tirgu var sadalīt divās atsevišķās daļās – darbaspēka piedāvājums un darbaspēka pieprasījums - , tad kvalitatīvie rādītāji arī tika aplūkoti atsevišķi abām šīm daļām. No darbaspēka pieprasījuma puses referātā tika aplūkoti darba devēju kvalitatīvie rādītāji un nedaudz arī Latvijas tautsaimniecības vajadzības, bet no darbaspēka piedāvājuma puses – nodarbināto un bezdarbnieku kvalitatīvie rādītāji. Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji nepiedalās darbaspēka tirgū, kur darbaspēks tiek pārdots un pirkts, bet autore izpētīja arī šo iedzīvotāju daļu, jo tie var jebkurā mirklī kļūt par darbaspēka tirgus dalībniekiem. Darbā risināmie uzdevumi ir šādi: • pamatojoties uz pieejamo literatūru, noskaidrot, kādi ir darba tirgus kvalitatīvie rādītāji Latvijā; • analizēt, kā šie rādītāji ietekmē darbaspēka tirgu un procesus tajā; • izdarīt secinājumus par apskatīto tēmu. Darba pētījuma objekts ir darbaspēka tirgus, bet pētījuma priekšmets – iedzīvotāju kvalitatīvie rādītāji. Darbā tika izmantotas galvenokārt teorētiskās izpētes - literatūras un citu pieejamo materiālu izpēte un analīze - un statistiskās analīzes metodes. Darbā lielākā uzmanība tika veltīta 2008. gadam, bet tika apskatīti rādītāji arī laika posmā no 2002. gada līdz mūsdienām, lai varētu veikt salīdzināšanu un noteikt kopējās tendences.
