Cilvēka bērns un ģimene.
Ģimene tiek augstu godāta. Tā ir tava cerība, mīlestība, jumts virs galvas . Ģimene sastāv no cilvēkiem, kuri tevi radīja, kuri tevi māca labiem darbiem, tikumam un dod vislielāko mīlestību. Boņs to izjūt, pat neskatoties uz to, ka bieži murmina par netaisnībām pret viņu. Galu galā saprot, ka viņi vēlas tikai to labāko.
Darbus, kurus ģimene viņam uzliek izdarīt, nes sevī pamācību un rakstura izveidi mazajā cilvēkā. Bāriens vai neliels pēriens iet labumā audzināšanai, lai blēņas pārāk nepārņem sīko būtni. Labs vārds un motivējoša darbība pret bērnu rosina viņā vēlmi darboties tālāk, neierauties sevī, attīstīt savas prasmes un talantus. Mācība par Dievu un lūgšanu iegaumēšana dot saprast, cik svarīgi būt paklausīgam, labsirdīgam un izpalīdzīgam, kā arī trenē atmiņu un palīdz apgūt lasīšanas prasmi.
Ģimene ir cilvēka bērna paspārne, kurā var jebkurā mirklī atgriezties, un pati ģimene ies viņu meklēt, kad viņš ir pazudis vai ticis nepatikšanās („ Bet kā šie zina te iebraukt un mani meklēt jau pirmajā dienā? Laikam gan lieta tā, ka manis šiem palicis žēl, šie nevar vis bez manis iztikt, it kā es to nezinātu...Ratos sēž arī vectēvs, Malvīne un Justs.” 136.lpp).…
