Skatoties režisores Māras Ķimeles iestudēto izrādi “Alvinga kundze”, ir ļoti jāseko līdzi sižetam, tas ir tik melīgs un samezglots, ka dažkārt tas sagādā grūtības. Kā arī ir ļoti liela atšķirība starp to, kā cilvēki būtu rīkojušies kādreiz un tagad. Mūsdienās Alvinga kundze būtu varējusi aiziet kopā ar savu dēlu Osvaldu, arī viņam nebūtu bijis jādzīvo tik ilgus gadus ārpus ģimenes. Citāds varētu veidoties arī ārlaulības meitas Regīnes un viņas patēva liktenis. Izvirtis vīrs, ārlaulībā dzimuši bērni, jo īpaši baznīcas sludinātie baušļi, – šodien viss notiek atklāti, katram pašam šīs problēmas risinot pēc saviem ieskatiem un pārliecības. Būtībā ieinteresētību šajā lugā šodien pilnībā nosaka režisora akcentējums.
Viss nodots aktieru ziņā, bet viņiem nav viegli. Kaut vai tikai tāpēc, ka darboties, tas ir, spēlēt, nākas ļoti neomulīgā atmosfērā, ko varētu dēvēt par dzīves haosu. …
