Dzejoļa motīvs
Manuprāt, šis dzejolis ir par kādu vēlēšanos, kura ir jau gandrīz piepildīta, bet, te pēkšņi, pagaisusi un nav piepildīta. Saskatu šajā dzejolī zaudētas mīlestības sāpes, vientulība, vilšanās, cerības atgriešanās.
Cilvēks ir iegrimis dziļi sevī, redz tik plašas iespējas sev noliktas pie kājām, domas vedina uz mērķi, kurš liekas jau ar rokām aizsniedzams.
Savā iekšienē sajustas lielas jūtas, pret kurām nevaldāmas ilgas.
Mīlestība, kura tagad tik ļoti nepieciešama.
Beidzot parādās iespēja kā glābējs. Vientulība pazūd un vēlmes piepildās, viss kļūst tik patīkams. Bet pēkšņi, viss pagaist un atkal nonākam sākumā. Milzīga vilšanās. Kāds pievīlis, bet atkal iedziļinoties sevī, spēju saskatīt iespēju atkal celties un cīnīties no jauna.
Dzejoļa tēlu raksturojums
Varbūt tā bezgala jūra ir sasāpējusi cilvēka dvēsele, putas ir sāpju rētas, atmiņas, ilgas, kuras izslīd caur pirkstiem un tās nevar sasmelt atpakaļ. Vai cilvēks, kurš pārdzīvo vispār var tik viegli atbrīvoties no šādām sāpēm? Tās ir svarīgas jūtas, bez kurām, pēc manām domām, cilvēks nespēj dzīvot. …
