Jautājumā par mākslas attaisnošanu runa ir ne tikai par aktualitāti, bet arī par ļoti senu tēmu.
Mākslai piemīt mainība, pagājības raksturs. Mākslai vairs nav tā pašsaprotamība, kas tai bija grieķu pasaulē.
Tēlu vairs nevar redzēt vienkārši uztverošā skatienā.
Mūsu ikdienas dzīve ir iešana caur pagātnes un nākotnes vienlaicīgumu.
Mākslinieka pretenzijā ir kaut ko izdarīt tā, lai jaunā mākslas nojēga, no kuras viņš rada , vienlaikus būtu jauna visu savstarpējā komunikācija.
Filozofiskās estētiskas situācija: atgriešanās pie spēles, simbola un jēdziena izstrāde un svētki kā atkalatgūtas visu savstarpējās komunikācijas iemiesojums.
Filozofijas uzdevums- atrast kopīgo arī atšķirīgajā. Vārds ir domāšanas priekšveikums, kas īstenots pirms mums. Aristotelis mākslu dēvēja par radīšanas zināšanu un prasmi. …
