Droši vien nav neviena pieauguša cilvēka, kurš kaut vienu reizi savā mūžā nedomātu par bērniem. Bet ne katrs no šiem cilvēkiem domā par to, kas patiešam ir svarīgs bērna audzišanā. Cilvēki doma par to, ka tas ir fiziski grūti, it īpaši, kad bērns ir maziņš. Cilvēki doma par to, ka gribētu būt par labiem vecākiem. No pirma acu skatiena liekas, ka ir divi ceļi: „slikts” un „labs”. „Slikts” – nerūpēties par bērnu un nebūt viņam līdzas, kad tas ir nepieciešams, un „labs” – dot bērnam visu to labāko, rūpēties par viņu un būt viņam līdzas. Bet tas tikai no pirma acu skatiena. Kas patiesībā nozīme būt par „labu” vecāku? Vai „slikti” vecāki vienmēr patiešam ir slikti cilvēki, kuri nedoma par saviem bērniem? Nebūt nē. Līdz šis grāmatas izlasīšanas es daudz nedomaju par svarīgigam lietam bērna audzīšanā. Ši grāmata man lika aizdomāties par to, ka arī atbildēja manus jau esošus jautājumus saistībā ar šo tematu. Es iesaku izlasīt to katram topošam vecākam.
Mani jau kādu laiku mocīja jautājums, kam ir jāaprrūpe bērns. It kā tai ir jābūt mātei, jo bērnam ir ļoti svarīga mātes klātbūtne un kontakts ar viņu.
…
