Gan J. Ezeriņš, gan Ē. Ādamsons bija „smalko kaišu” rakstnieki, kuru darbos varēja sastapt iekšējos kompleksos iestigušus, šaubu un izmisuma nomāktus, iedomās un fantāzijās dzīvojošus cilvēkus. Bet būtībā šie noveļu varoni alka pēc mīlestības. Abiem autoriem piemita īpatnējs prieka, skumju un ironijas savienojums. Savas noveles viņi radīja ļoti neikdienišķā veidā.
Esmu lasījusi, ka par Ē. Ādamsonu saka, ka viņš pratis ar vārdu palīdzību gleznot. …
