| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1.Nodaļa. | Pratināšana | 4-5 |
| 2.Nodaļa. | Taktiski pratināšanas paņēmieni | 6 |
| 3.Nodaļa. | Nepilngadīgo, mazgadīgo pratināšana | 8 |
| 4.Nodaļa. | Personas, kas sniedz nepatiesas liecības | 10 |
| 5.Nodaļa. | Galvenie noteikumi par personu izsaukšanu uz pratināšanu | 11 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 13 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 14 |
Secinājumi un priekšlikumi.
1. Noteikumi ir jāievēro katram justīcijas dalībniekam, kas veic šo svarīgo izmeklēšanas darbību- pratināšanu.
2. Zināt vispārējos noteikumus vēl nenozīmē tos prast izmantot praksē. Bieži vien tie tikai paliek kā teorētiski noteikumu bez sava praktiskā seguma.
3. Lai noteikumus varētu prasmīgi izmantot katram, kas nodarbojas ar pratināšanu jāapgūst saskarsmes mācība vai pamata zināšanas psiholoģijā.
4. Ir pierādīts, ka tieši izmeklēšanas darbības laikā pieļauj visvairāk kļūdas un pārkāpumus, kā rezultātā lie¬cības ir nepilnīgas vai neatbilst patiesībai, tādējādi nenodrošinot iespēju noziegumu atklāt vai pat izraisot nevainīgu cilvēku notiesāšanu.
5. Pratināšanā iegūtās liecības pilnīgums un patiesīgums atkarīgi tikai no tā, cik pilnīgi un pareizi pratināmais pirms tam ir uztveris noskaidrojamo faktu, cik dziļi un precīzi iegaumējis uztverto, cik pilnīgi un patiesi to atstāsta, cik pareizi atstāstīto saprot pratinātājs un cik adekvāti viņš to atspoguļo protokolā.
6. Nav neparedzēts pienākums procesa virzītājam noskaidrot psihologa viedokli par mazgadīgā vai vardarbībā cietušā nepilngadīgā tiešās pratināšanas pieļaujamību.
7. Nav arī skaidrs, kādā veidā pašlaik tiek lūgts psihologa viedoklis attiecībā uz pieļaujamību veikt nepilngadīgā tiešo pratināšanu.
8. Jānodrošina atbilstošas telpas nepilngadīgo pratināšanai un psihologa pieejamība jebkurā nepieciešamā brīdī.
9. Jāveic vispusīgu informācijas uzskaiti par nepilngadīgajiem cietušajiem un lieciniekiem.
…
Rakstot šo darbu, autorei svarīgākais uzdevums bija atbildēt uz pašas sevis uzdoto jautājumu. Noskaidrot, ko nozīmē pratināšana , tā kā autore nav sastapusies ar to, kā notiek cilvēka nopratināšana, autorei likās šis darbs ļoti interesants. Autore noskaidroja, kas ir pratināšana un uzzināja nepieciešamos taktiskus pratināšanas paņēmienus. Bija ļoti interesanti uzzināt, ka ir liela nozīme kur un kā notiek nopratināšana. Ne mazāk svarīgi bija noskaidrot kā notiek nepilngadīgo, mazgadīgo pratināšana. Autores galvenais mērķis bija noskaidrot par nepatiesas liecības sniegšanas metodēm un galvenajiem noteikumiem, kā notiek personu izsaukšana uz pratināšanu, kā arī veikt praktisko uzdevumu un aizpildīt nepilngadīgā cietušā nopratināšanas protokolu, nepilngadīgā aizturētā nopratināšanas protokolu un lēmumu, par personas atzīšanu par nepilngadīgā pārstāvi, kuri ir pievienoti kā pielikumi uz trīs lapām. Referāta veiksmīgai izstrādei autore izmantoja Latvijas vēsturisko un juridisko literatūru, kā arī dažādas publikācijas, mācību līdzekļus, kā arī interneta avotus un Latvijas tiesību normatīvos aktus. Referāts sastāv no ievada, 5 nodaļām, to apakšnodaļām, secinājumiem un priekšlikumiem.
Pielikumu nav.
