Pēc ģeogrāfijas zinātnes nostabilizēšanās aizvien intensīvāk tika meklēts skaidrojums jau savāktajiem un aizvien jaunajiem datiem. Cilvēka ģeogrāfijas ietvaros tika analizēta tautu veidošanās, apdzīvojuma un apmetņu struktūra, saimnieciskās attiecības, pārsvarā visam meklējot un atrodot skaidrojumu fiziskajā ģeogrāfijā (vides determinisms) . Piemēram, tika skaidrots, ka lielais karstums tropos veicina vietējo iedzīvotāju slinkumu. Diemžēl šāda ideoloģija nereti palīdzēja autoritāru uzskatu nesējiem, piemēram, nacionālsociālistiem Vācijā. Par spīti pieaugošajai kritikai vides determinisms kā paradigma eksistēja aptuveni līdz 1969. gadam, taču 1945. gadu izveidojās pretēja paradigma, kas telpiskas struktūras centās pētīt ar matemātiskām metodēm. Viens no šīs paradigmas pamatlicējiem ir Valters Kristallers, kurš 1933. gadā ar matemātiskām metodēm analizēja cilvēku apmetņu izvietojumu, lielumu un skaitu.(3.)…
