Bieži vien tas izpaužas kā bailes, panika, dusmas, skumjas, greizsirdība, īgnums, sāpes. Šis process, kas sākas jau medusmēneša laika vai ļoti bieži p;ēc tā, bieži vien netiek izprasts un tiek nepareizi interpretēts. Patiesība to var saukt par abu partneru attīrīšanos un dziedināšanos. Šajā posmā visi ideāli un cerības, kas bija pārņēmušas mūsu būtni pirmo tikšanos laikā, kļūs par ilūzijām. Pat tādi pāri, kuriem būtu labas iespējas saprasties, drīz vien vīlušies šķiras un apsola sev, ka nekad vairs neatvērs sirdi mīlestībai, jo nevēlas vēlreiz pārdzīvot tik sāpīgu traumu un vilšanos.” Un nāk atskarsme – mēs neprotam mīlēt... Un mēs mūlstam. Man tuvas ir Ojāra Vācieša rindas – „es mīlu jūs, cilvēki,
ar jūsu pašu man iedoto
mīlestību.”
…
