Pedagoģijas zinātne laika gaitā ir sazarojusies un attīstījusies. Līdztekus tradicionālajai pedagoģijai 19.gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, izveidojās dažādi alternatīvās pedagoģijas virzieni, kas apstrīd atsevišķas tradicionālās pedagoģijas koncepcijas.
Alternatīvā jeb reformpedagoģija, jeb jaunā pedagoģija no tradicionālās pedagoģijas atšķiras :
ar kritisku attieksmi pret iepriekšējo audzināšanas teoriju un praksi;
ar padziļinātu interesi par bērnu personību, viņa izpēti;
ar jauniem audzināšanas problēmu risinājumiem (mācībām jāiziet no skolēnu interesēm, tām jāmudina skolēnu patstāvību un aktivitāti u.c. ) [1; 17]…
