Lielā Franču revolūcija sākās 1789. gadā. Revolūcija aizsākās problēmu un konfliktu dēļ, kas bija filosofiskajā realitātē un politiskajā kultūrā. Absolūtisms bija izvērties kā lāsts, kas augstmaņiem liedza viņu privilēģijas, bet Eiropas uzņēmējiem neatkarību uz ekonomisko brīvību.1
Runas par to, kāpēc aizsākās Franču revolūcija patiesībā vēljoprojām ir īsti neatbildēts jautājums. Iemesli, iespējams, ir meklējami arī monarhā.
Kā vienu no pirmajiem iemesliem, kāpēc sākās revolūcija var minēt cīņu par privilēģijām, kas nomocīja ikvienu 18. gs. monarhu. Ne apgabali, ne sabiedrības grupas nevēlējās atsacīties no tiesībām risināt iekšējās problēmas bez valsts iejaukšanās.2
Kā otru revolūcijas cēloni var minēt domstrapības starp Francijas sabiedrības grupējumiem un slāņiem. Bīskapi, arhibīskapi un kardināli bija atbrīvoti no valsts nodokļiem, kā arī baznīca bija noteikusi pati savu desmito tiesu, kas lielākoties aizgāja klēra locekļiem, bet atlikušajiem palika tik kripatas. Tas smeldza ierindas garīdzniekiem un arī desmitās tiesas maksātājiem, jo to sūrais darbs nonāca nevis viņu priesteru rokās, bet gan baznīckungu kabatās.3
…
