Sabiedrības līdzdalība, manā skatījumā, ir valsts iedzīvotāju iesaistīšanās kādā no valsts pārvaldes jomām – lēmumu pieņemšanā, vides aizsardzībā, vēlēšanās (pašvaldību), labdarībā, gājienos, piketos u.c. Tas ir viens no priekšnoteikumiem demokrātiskā valstī – sabiedrībai jāiesaistās valsts dzīvē un jāpauž savs viedoklis. Manuprāt, visefektīvāk viedokli vai attieksmi var paust, piedaloties gājienos, piketos, kā arī demonstrācijās. Latvijā šis sabiedrības līdzdalības veids vienmēr ir bijis populārs, bet pašlaik it īpaši populārs, ņemot vērā pašreizējo situāciju valstī, kā arī neuzticību valsts vadībai. Tā ir liela problēma, jo nozīmē, ka valsts iedzīvotāji nav apmierināti ar valstī notiekošajām pārmaiņām. Uzskatu, ka būtu jāmeklē risinājumi šīs problēmas novēršanai.
Latvijā bieži sastopami ir streiki un piketi. Piketi par skolotāju un mediķu algu samazināšanu, par slimnīcu likvidēšanu, par darbavietu samazināšanu, par pensiju „griešanu”. Par ko piketēt un streikot, vienmēr var atrast. Tikai, cik tas ir efektīvi? Pēc statistikas datiem, pieejamajām ziņām un mana subjektīvā viedokļa var secināt, ka Latvijā tie nav efektīvi līdzdalības veidi.…
