1.Antīkās demokrātijas tiesiskā kārtība
Solons (6. gs. p. m. ē.) bija lielisks likumdevējs, kas savos darbos rakstīja ne tikai par likumiem, bet arī par valsts iekārtām. Arī Atēnās eksistēja tautas sapulce, kura bija tiesīga pieņemt lēmumus, ievēlēt valsts amatpersonas (līdzīgi mūsdienu parlamentam). Antīkās valstis ieviesa amatpersonu amatu ieņemšanas mehānismu, arī amatu pilnvaru termiņus. Rezumējot antīkās tiesiskās kārtības nozīmi konstitūciju tapšanā, varam secināt, ka mūsdienu konstitūcijas pārņēma stingro hierarhiju, dažus tiesību institūtus (demokrātija, kvorums, tiesiskā procedūra).
2.Dabisko tiesību koncepcija
Benedikts Spinoza, Tomass Hobs, Džons Lokks, Šarlzs Monteskjē, Žans Žaks Ruso.
Dabiskās tiesības par neapstrīdamu un neatņemamu atzina tiesības uz dzīvību, tiesības uz brīvību un tiesības uz īpašumu.
3.Tautas suverenitātes ideja
Konstitūcija kā jauno laiku tiesību un politikas fenomens, deva atbildi uz jautājumu, kam pieder augstākā vara valstī. Daži zinātnieki uzskatīja, ka suverenitāte ir galvenā valsts pazīme. Kārlis Dišlers izdalīja suverenitātes 5 paveidus:
valsts suverenitāte (neatkarīga valsts),
tautas suverenitāte (tauta ievēl pārstāvjus un tautu nevar ietekmēt),
valsts orgānu suverenitāte,
valsts varas suverenitāte,
tiesību suverenitāte.
4.Reliģiskās vērtības
Dažas reliģiskās vērtības, piemēram, baušļi, arī tiek atspoguļotas konstitūcijās.
5.Politiskās deklarācijas 18. gs. [lietderīgākais avots]
1776. gadā – ASV neatkarības deklarācija, tās autors – Tomass Džefersons. Šī deklarācija bija politisks paziņojums, ka katram cilvēkam ir tiesības uz dzīvību, brīvību un tiekšanos pēc laimes. Deklarācijas tekstā tiek lietots termins „neatņemamas tiesības”. Pamatojoties uz šo deklarāciju, ASV 1787. gadā tika pieņemta konstitūcija. …
1. Konstitūcijas saknes un rašanās; 2. Konstitūcijas jēdziens; 3. Konstitūciju klasifikācija; 4. Konstitūciju saturs; 5. Konstitūciju funkcijas; 6. Konstitūciju forma; 7. Konstitūciju pieņemšana; 8. Konstitūciju realizācija; 9. ASV konstitūcija, tās izcelšanās un attīstības īpatnības; 10. ASV konstitūcijas ratifikācija; 11. ASV kongress (1. pants); 12. ASV prezidents (2. pants); 13. ASV tiesu vara (3. pants); 14. Štatu savstarpējās attiecības ASV (4. pants); 15. ASV konstitūcijas labojumi (5. pants); 16. Apvienotās Karalistes konstitūcijas īpatnības; 17. Francijas 1791. gada konstitūcija; 18. Francijas 1793. gada konstitūcijas raksturīgākās iezīmes (Pirmās Republikas konstitūcija); 19. Napoleons Bonaparts un Francijas Republikas VIII gada konstitūcija; 20. Francijas 1814. gada konstitucionālā harta; 21. Francijas 1848. gada konstitūcija (Otrās Republikas konstitūcija); 22. Francijas 1875. gada konstitūcija (Trešās Republikas konstitūcija); 23. Francijas 1946. gada konstitūcija (Ceturtās Republikas konstitūcija); 24. Francijas 1958. gada konstitūcija (Piektās Republikas konstitūcija); 25. Francijas politiskās sistēmas reformas XX gs. 60.-90. gados; 26. Francijas Republikas parlaments un tā veidošanas kārtība; 27. Nacionālās sapulces un Senāta tiesiskais stāvoklis Francijā; 28. Vācijas impērijas 1871. gada konstitūcija; 29. Veimāras 1919. gada konstitūcija; 30. Nacionālsociālistiskās partijas varas laiks Vācijā (1933.-1945.) – valdīšana bez konstitūcijas; 31. Vācijas Federatīvās Republikas 1949. gada pamatlikums; 32. VFR Pamatlikuma galvenie principi; 33. VFR Pamatlikuma un Veimāras konstitūcijas salīdzinājums; 34. 1870. gada Itālijas karalistes konstitūcija, tās grozījumi; 35. Itālijas 1947. gada konstitūcija (Constitutio della Republica Italiana); 36. Itālijas politiskā sistēma XX gs. nogalē; 37. Krievijas Federācijas prezidents; 38. Krievijas Federācijas valdība un Valsts dome
