Pazemes ūdeņi ir visi ūdeņi, kas atrodas Zemes garozas iežu porās, plaisās un tukšumos. Tie atrodas dažādā dziļumā un var būt cietā, šķidrā un gāzveida stāvoklī. Lielākā daļa pazemes ūdeņu koncentrēti netālu no Zemes virsmas, lai gan ir arī pazemes ūdeņi, kas atrodas >14 km dziļumā. Ar ūdeni piesātināto iežu slāņi veido pazemes ūdeņu horizontus (Ancāne, 2000).
Pazemes ūdeņi pēc klasifikācijas tiek dalīti:
augsnes ūdeņi
gruntsūdeņi
starpslāņu ūdeņi
Augsnes ūdeņi - ūdeņi, kas atrodas augsnes porās. Uz tiem parasti iedarbojas molekulārās mijiedarbības, kapilārie (virsmas spraiguma), smaguma spēki (gravitācijas), hidrostatiskā spiediena spēki (spēks, ar kādu spiež ūdens uz zemāk esošu ūdeni) un augu sakņu sistēmas (desukcija).
Gruntsūdeņi – pirmais no zemes virsmas patstāvīgais pazemes ūdeņu horizonts, ko no augšas norobežo gruntsūdens līmeņa virsma. Parasti tie ir cieši saistīti ar virszemes ūdeņiem – tie ieplūst upēs, ezeros un jūrās, savukārt upju un ezeru ūdeņi, iesūcoties gultnē, papildina gruntsūdeņus. Šie ūdeņi ir vispiesārņotākie , jo tos no virspuses neaizsargā ūdensnecaurlaidīgie slāņi.
…
