K. Levina psiholoģiskās teorijas centru veido priekšstats par personības „dzīves telpu”. Kognitīvās pieejas pamatlicējs Kurts Levins uzskata, ka personība ir dzīves sfēra, ka cilvēks ir subjektīva realitāte. Dzīves kodols un dzīves telpa ir neitrāli. Kamēr cilvēks ne par ko nedomā, viss ir nemainīgs, kā sāk domāt, tā dzīves telpā veidojas segmenti ( pozitīvi, negatīvi). Segmentu dzīves telpā ir ļoti daudz. Kad, kāda vajadzība tiek apmierināta, viena segmenta vietā nomainās cits.
Referāta nobeigumā secināms, ka sākotnēji geštalta termins tika lietots tikai psihes, bet vēlāk arī sociālu, fizikālu un citu parādību aprakstīšanai. Saskaņā ar to, psihiskā dzīve ir jāapskata tās kopumā un iekšējā vienotībā. Geštaltpsiholoģijas priekšstati par psihi ar mūsdienās ir palikuši nemainīgi, proti, psihiskā dzīve sastāv nevis no atsevišķām izjūtām, kas mehāniski savienojas pēc asociācijas principiem, bet parādās kā nesadalīts veselums – tēls. Tēlam ir unikāla struktūra, kas pirmām kārtām parādās attiecībās starp dominanto objektu, kurš tika nosaukts par figūru, un visiem citiem objektiem, kas veido fonu.
Savukārt psihiskie procesi geštaltpsiholoģijā ir saistīti ar izziņas procesu (figūras un fona attiecības, indivīda būtību kā veselumu un viņa tagadnes jūtu un domu nozīmīgumu). Galvenais ko pēta ir cilvēka sajūtas, tā uztveres un intuīcijas procesus, kas neizbēgami attiecas uz apziņu.
…
