Zāle izrotāta par godu Latvijas dzimšanas dienai. Fonā Latvijas kontūra kam apkārt zila jūra ar pašu bērnu zīmētām zivīm.
Zālē ienāk Runcis Brencis. Viņš ir uztraucies , jo Latvijai ir dzimšanas diena , bet nav viņam dāvanas , ko dāvāt. Nemierīgs viņš staigā un domā.
Pēkšņi: „Izdomāju! Izdomāju! Es Latvijai uzdāvināšu tieši to pašu , kas garšo man. Madusmaizi. Tā , tā , kur , lai dabū maizi un medu? (Jautā skatītājiem). Maizi uzcepšu pats. Jāsauc tikai palīgi. (runcis sauc palīgus. Tie ir vecākā pirmsskolas grupiņa „Sauleszaķēni”, kas tērpušies kā pavāri ar priekšautiņiem un cepurēm, lakatiņiem galvā).
Kad bērni atnākuši Runcis Brencis jautā.
„Vai jūs zināt , kas ir vajadzīgs , lai uzceptu maizīti? „
Bērni atbild.
„Milti ūdens, mazliet cukurs un sāls”
Visi kopā rāda , ka jauc un mīca maizīti. Rotaļa – „Rupjmaizkukul.”
Bērni sastājas pa divi un pirmo rindiņu dziedot iet pa apli .
Spēles vadītājs uzsauc, ka nu tiks cepts pirmais kukulis.
„Rupjmaiz , rupjamiz, rupjmaizkukul. Rupjmaizkukuls padusē2x
(otro rindiņu dziedot griežas elkoņos)
Šādi tādi sanākuši rupjmaizkukul apēduši 2x
(Spēles vadītājs atkal var uzsaukt otrais kukulis un tā kamēr pietiek .…
