Salīdzinošā vai komparatīvā politika, ir viena no pamatdisciplīnām politikas zinātnē. Ar tas palīdzību var veikt politisko procesu kopējo iezīmju un īpatnību, politiskās dzīves , politisko sistēmu, dažādu reģionu vai kontinentu analīzi. Salīdzinošo analīzi saka plaši pielietot sociālās un humanitārās zinātnēs 19.g.s. beigas. Kā zinātne tā izveidojas ASV , kur tika izmantota politiskā praksē un sabiedrības pārvaldei. Tomēr salīdzinoša politika izveidojas kā politoloģijas sastāvdaļa jau 20.gs.
Komporativistika ļāva Amerikas zinātniekiem pierādīt to, kā demokrātija ir vislabākā un progresīvākā pārvaldes forma, kuru pārņems visas tautas. Salīdzinoši ar citām pārvaldes formām, tā bija raksturīga vairākām valstīm 20.g.s. sākumā.
Salīdzinošā politika pēta sabiedrības politisko sfēru , ciešā sadarbībā ar ekonomisko, sociālo un garīgo sabiedrības darbības sfērām1.
Politiskie lēmumi var būt autoritāri un publiskie vai sociālie. Sociālie lēmumi ne vienmēr ir publiskie, jo tos var pieņemt privātā sektora ietvaros (draugu, ģimenes vai kādās brīvprātīgās asociācijās), un tas ko cilvēks pirks veikalā, vai kur viņš ies šovakar ir personīgs lēmums. …
