Marksisma krīzi lielos vilcienos var aprakstīt šādā veidā. Neattaisnojās agrīno marksistu prognozes par kapitālistiskās sabiedrības attīstības nākotni. Kapitālistiskās ekonomikas ražīguma pieaugums, kas absolūti palielināja kopproduktu, un strādājošo politiskā cīņa krietni uzlaboja proletariāta materiālās eksistēšanas apstākļus, un bija pretrunā ar marksistu prognozēm par strādnieku vēl lielāku ieslīgšanu nabadzībā. Bez tam mainījās sabiedrības struktūra, un radās plašs starpslānis - administratīvās, tehniskās un apkalpojošās sfēru darbinieki, kuri bieži ir ar augstu izglītību. Lai arī šis starpslānis ir atkarīgs un pakļauts no tiek kuru rokās koncentrēts īpašums un valsts vara, tas nevēlējās slēgt politisku savienību ar strādnieku šķiru. Rezultātā palielinājas šķiru cīņā iesaistīto spēku skaits un sadrumstalotība. Cits nozīmīgs faktors ir valsts iejaukšanās ekonomikā - mūsdienās vairs nav valstu, kas ar komandekonomikas metodēm lielākā vai mažakā mērā necenstos ietekmēt ekonomiku. Marksa laikā bija t.s. "brīvā tirgus kapitālisms", kurā visu regulēja vai nu tirgus mehānismi, vai arī paši kapitālisti. Šādos apstākļos, Birnbaums apgalvo, izplūst tādi jēdzieni kā "īpašums" un pat "kapitāls": klasiskajam marksisma postulātam par attiecībām starp bāzi un virsbūvi nepieciešama korekcija.…
