Tiesiskā valstī liela loma ir īpašuma tiesībām. 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizstāvības 1.protokola 1.pants nosaka, ka jebkurai personai ir tiesības uz īpašumu. 1998.gadā tika papildināta Latvijas Republikas Satversme ar jaunu nodaļu “Cilvēka pamattiesības”, kuras 105.pants nosaka, ka „ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību”.
Šī norma, kas garantē vienu no būtiskākajām pamattiesībām, lielā mērā nosaka gan īpašuma ieguvi un tā atsavināšanu, gan aizsargā jau esošu īpašnieku tiesības brīvi rīkoties ar savu mantu. Līdz ar to valsts ar Satversmes starpniecību ne tikai pasludina īpašuma tiesību nozīmīgumu, bet arī rada šo tiesību nodrošinājuma mehānismu.…
