Čikatilo psiholoģiskais portrets
No bērnu vecuma Čikatilo atšķīrās ar noslēgtību, paaugstināto ievainojamību, sensitivitāti un satraukumu. Kontaktu grūtības ar vienaudžiem, īpaši ar meitenēm, bail doties uz tualeti mācību laikā, vērsties pie svešiem cilvēkiem, tas bija saistīts ar nepilnības sajūtu, kuras kompensēja neparastas aizraušanās: karšu zīmēšana, skaitļu rindu veidošana, bet vēlāk aizraušanās ar staļinisma idejām, komunistisko virsaišu vārdu pārrakstīšanu. Savās fantāzijās viņš iztēlojās sevi par partijas ģenerālsekretāru, kurš uzstājas uz tribūnas. Apkārtējā naidīguma pārdzīvošana radīja naida sajūtu, kas pieauga ar gadiem. Pakāpeniski tika izdzēsti depresīvie stāvokļi - bezpamata niknums, aizvainojums un nepilnvērtības sajūta. Sākās sava personības pārvērtēšana, radās domas par savu izņēmumu. Visspilgtāk to izseko pusaudžu vecumā, kad radītā nepilnvērtības sajūta, kas saistīta ar neveiksmīgu seksuālo pieredzi, ir kompensēta ar paaugstinātu interesi par mācīšanos, marksistiskās filozofijas aizraušanos, komunismu kā atbrīvošanos no netaisnības un apkārtējās pasaules naidīguma.
…
