Endrju Karnegi

„Nomirt bagātam ir kauns”, - nolēma Endrju Karnegi, leģendārais „tērauda karalis”, cilvēks, kuram piederēja viens no lielākajiem Amerikas kapitāliem, viņš pārtapa par lielāko filantropu.
Nākamais magnāts piedzima 1835.gadā Skotijas senajā galvaspilsētā Danfrelminā, kura bija tapusi slavena pateicoties saviem audumiem. Endrju Karnegi tēvs bija audējs, bet kad dzima dēls palika bez darba un ģimene dzīvoja trūkumā. Pateicoties Endrju mātei ģimene spēja izdzīvot, jo viņa turpināja sava tēva kurpnieka amatu. Pēc tam kad pirmās aušanas stelles tika automatizētas un cilvēki palika bez darba, tiem nekas cits neatlika, kā nodoties politikā. Endrju tēvs arī iestājās darba ļaužu partijā. Lielus panākumus šī partija neguva un Karnegi ģimene kā daudzas citas līdzīgā situācijā nonākušās ģimenes devās meklēt laimi uz Ameriku.
Karnegi ģimene apmetās uz dzīvi Pitsburgā – tajā laikā tas bija amerikāņu rūpniecības revolūcijas centrs, kurš tajā laikā pārdzīvoja ekonomisko uzplaukumu. Endrju skolas vietā izvēlējās darbu un iekārtojās aušanas rūpnīcā par spolētāju. Sākumā zēns nedēļā pelnīja 1 dolāru un divdesmit piecus centus, bet jau pēc gada tas iekārtojās Pensilvānijas dzelzceļa telegrāfa nodaļā par izsūtāmo. Alga tur bija divas reizes lielāka, kā arī izsūtāmajiem tika apmaksātas upju kuģīšu kajītes, jo uz šiem kuģīšiem tika vadāta korespondence.
Sasniedzot divdesmit gadus Endrju Karnegi jau ieņēma rietumu nodaļas Pensilvānijas dzelzceļa pārvaldnieka Tomasa Skota personīgā palīga vietu. Viņa jaunais boss jau labu laiku vēroja šo čaklo un apķērīgo jaunekli. Tālākajai viņa karjerai palīdzēja tas, ka viņš spēja atrisināt Tomasa Skota prombūtnes laikā dramatisku situāciju, kad avārijas rezultātā vagoni, kuri bija noskrējuši no sliedēm aizsprostoja ceļu paralizējot tā kustību. Endrju lika šos vagonus sadedzināt. Vēlāk tā izvērtās par standarta procedūru līdzīgās situācijās uz amerikāņu dzelzceļa.
Sekojot Skota padomam Karnegi pirmo reizi dzīvē veica veiksmīgu finansu darījumu – ieguldīja akcijās Woodruff Sleeping Car Company $217,5, kurus aizņēma bankā. Šai kompānijai piederēja patents guļam vagoniem, kurus izgudroja Džordžs Pullmans. Jau pēc pāris gadiem šie vērtspapīri Karnegi nesa gada peļņu $5 tūkstošus. Tas bija trīs reizes vairāk, nekā viņš spēja nopelnīt strādājot uz dzelzceļa.

…