Žaka Maritēna paustās idejas par mākslas vērtībām, uztveri un radīšanu spilgti raksturo šīs tēmas aktualitāti mūsdienās un mākslas nozīmi kā nezūdošu vērtību. Kā galveno domu autors apliecina ideju par to, ka izcila māksla ir nemirstīga un dzīvos tik ilgi, cik ilgi eksistēs cilvēks, jo tā ir lieta, kurā ir ieguldīta milzīga daļa no paša mākslinieka un cilvēces. Mākslā cilvēks ir brīvs, viņu nevar neviens piespiest būt citādam, bet tajā pašā laikā viņš ir atbildīgs par to, ko pauž.
Manuprāt, mākslinieka spēja būt pašam ir kā galvenais priekšnosacījums, lai māksla būtu atzinības vērta, viņam nevar neko uzspiest un neko aizliegt, jo darba vērtība tad varbūt būs tikai īslaicīga, to pierāda daudzi reāli fakti, proti, kaut vai Latvija nesenā pagātnē ar to ir saskārusies, kad PSRS uzspiestās sankcijas ne tikai politiskā veidolā, bet arī kultūras dzīve neguva atsaucību pat 50 gadu ilgā laika posmā, tādi bija, piemēram, Viļa Lāča literatūras darbi, kuri tika uzrakstīti ļoti labi, bet paustās idejas nekādi nespēja pieņemt tauta.…
