"Mazais princis" ir grāmata kā bērniem , tā pieaugušajiem. Jau grāmatas ievadā autors raksta, ka grāmatu veltījis pieaugušajiem, jo visi pieaugušie reiz ir bijuši bērni. Tā ir grāmata par bērnu, kas mīt pieaugušajos. Tas ir skumjš stāsts par zaudēto bērnības gudrību.
Man ļoti svarīga liekas jau grāmatas sākumā paustā atziņa: ''Pieaugušie paši neko nesaprot, bet bērni nogurst, mūžīgi viņiem kaut ko paskaidrodami". Savās ikdienas rūpēs un steigā mēs bieži aizmirstam, kādi paši bijām bērnībā un kas mums likās ļoti svarīgs, tāpēc neieklausāmies mazajos bērnos un viņus vairs nesaprotam. …
