Piemēram pozitīvs ārējais efekts ir iedzīvotāju izglītošana. Tā sekmē indivīda darbaspēju attīstību un ražīguma pieaugumu, kas ir arī visas sabiedrības ieguvums kopumā. Taču ir gadījumi, kad ekonomikas izaugsmi valstī var nodrošināt kaitējot cilvēku labklājbīai. Tas notiek tad, ja ekonomikai izaugsmei neseko adekvāts progress tautas attīstībā: arvien pieaug sociālā nevienlīdzība, bezdarbs, vides piesārņošana . Tādēļ līdzās pozitīvajam blakus efektam pastāv arī negatīvais blakus efekts. Ārzemju autori ļoti uzsver, to, ka negatīvs efekts ir tieši dabas piesārņošana un, ka valdība ar visādiem ierobežojumiem un sodiem mēģina šo piesārņošanu apturēt. Piemēram, pārmērīga mežu izciršana un kokmateriālu eksportēšana liedz valsts iedzīvotājiem saņemt daudzus labumus, ko dod mežs, t.i., svaigu gaisu, estētisku baudu, atpūtu, dabisku ārstniecisku vidi. Pozitīvus ārējos blakus efektus mēdz saukt arī par trešās puses ieguvumiem, bet negatīvus – par trešās puses izmaksām. Lai neatrilizētu negatīvāš ietekmes, valdībai ir jārīkojas. Ja sabiedrībā kāds labums var paaugstināt labklājību, bet tirgus nedarbojas, tad valdībai ir jāiejaucas un jānodrošina efektīva sistēmas funkcionēšana . …
