1.Starptautisko attiecību un diplomātijas vēstures priekšmets un avoti. Vispārpolitiskā situācija Eiropā 16. gs.
Starptautiskās attiecības – sabiedrisko attiecību nozare; aptver politiskās, ekonomiskās, zinātnes, tehnikas, kultūras u.c. attiecības starp valstīm, valstiskiem veidojumiem, nācijām, kas cīnās par savu neatkarību, un starptautiskajām organizācijām.
Diplomātija – valsts un valdību vadītāju, kā arī ārējo sakaru iestāžu oficiāla darbība valsts ārpolitikas mērķu īstenošanai un tās suverēno tiesību un interešu aizsardzībai. Diplomātiskās darbības formas ir starptautiskie kongresi, konferences, vienošanās, diplomātiskās sarunas un sarakste, starptautisko līgumu un vienošanos sagatavošana un noslēgšana, valsts pārstāvība citās valstīs ar pārstāvniecību un misiju starpniecību, valsts pārstāvju piedalīšanās starptautisko organizāciju darbībā un citas formas. Diplomātijas organizāciju, diplomātiskās darbības formas un metodes nosaka valsts ārpolitikas mērķi un uzdevumi.
Verdzības iekārtā diplomātijas attīstība bija saistīta ar vergu un jaunu tirgu iegūšanu un teritoriju paplašināšanu.
Feodālisma laikmetā sadrumstalotajām valstīm bija raksturīga „privātā” diplomātija, kuras mērķis bija paplašināt zemes īpašumus.…
