Materiālos ir aplūkota demokrātijas stabilitāte Latvijā, tās izredzes saglabāt to, kā arī priekšnoteikumi, kālab tā vispār pie dotajiem apstākļiem (respektīvi, ņemot vērā vairākas objektīvas destabilizējošas parādības) ir iespējama. Tālāk tiek apskatīta politiskā leģimitāte - tās nozīmība un problēmas. Blakus valodas jautājumam tiek iztirzāts arī latviešu un cittautiešu attiecību jautājums, kontekstā ar leģimitātes problēmām. Tiek vilktas paralēles starp Pirmās Republikas vājo parlamentāro sistēmu un mūsdienu nestabilajām partijām, kā arī nenoliedzamu pieredzes trūkumu partiju veidošanas procesā. Tālāk apskatītais etnisko problēmu jautājums atklāj, ka, neskatoties uz pateicīgo augsni šādiem konfliktiem, situācija principā ir normāla. Turklāt vairākkārt tiek uzsvērts, ka “viss troksnis” nāk no Maskavas. Iespējams tālab, ka ekonomisko pārmaiņu rezultātā, krievu kopiena ir kļuvusi pārāk neviendabīga. Tomēr paralēli tiek uzsvērts, ka bez tālāka (un veiksmīga) integrācijas procesa un kopīgām “Gaismas pilīm”, stabilitāte turpinās būt relatīva. Ekonomiskās problēmas atklāj jau vispārzināmas un laši izdiskutētas patiesības, par ēnu ekonomiku, korupciju, valsts lomu ekonomikā, uzņēmēju draudzību ar politiku un tautas “mīlestību” pret latu. Kā arī sabiedriskās domas maiņa attiecībā uz jēdzienu sociālisms, ko pamazām sāk atdalīt no komunisma. Latvijas iedzīvotājiem, šķiet, vispieņemamākais ir pašreizējais Vācijas modelis.
…
