Kā ministru prezidente es ierosinātu vairāk smaidīt savas valsts iedzīvotājiem, lai arī cik banāli tas neizklausītos. Smaids patiešām nemaksā neko, un tāpēc mēs varētu rīkot vairāk bezmaksas pasākumus, kuros nepiedalītos populāri ārvalstu mākslinieki, bet gan mūsu pašu vietējie ansambļi un grupas. Tā būtu sava veida labdarība-mēs dāvātu smaidu viens otram, un varbūt tieši šīs pašapmierinātības rezultātā kādam mūsu valsts pilsonim rastos ideja ne tikai par tautas, bet arī par valsts izvešanu no tā sauktās dižķibeles.…
