Laulāto mantiskās attiecības, saskaņā ar likumu, nosaka, ka katram laulātajam pieder manta, kas viņam bijusi līdz stāšanās laulībā, kā arī manta, ko laulātais iegādājies esot laulībā. Viss, ko laulības laikā laulātie iegādājušies kopā, vai iegādājies ir viens no laulātajiem, bet par abu laulāto līdzekļiem, vai, sadarbībā ar otru laulāto, ir abu laulāto kopīga manta.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikumu, par katra laulātā atsevišķo mantu tiek atzīta:
manta, kas laulātajam piederējusi līdz laulībām, vai manta, ko laulāti nozīmējuši kā atsevišķu mantu, balstoties uz noslēgto laulības līgumu;
mantas, kas noder tikai viena laulāta personīgajam vajadzībām, vai tās, kas nepieciešamas viņa patstāvīgajam darbam;
Manta, ko viens no laulātajiem ieguvis bez atlīdzības (piemēram, kā dāvanu) laulības laika;
ienākumi no laulātā atsevišķās mantas (piemēram, no līdz laulībām iegūtajām kompāniju akcijām), nenodotie ģimenes un kopīgas mājsaimniecības vajadzībām;
manta, ar kuru aizvietota augstāk minētā laulātā atsevišķā manta.
Tas fakts, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kurš to apgalvo (tas, ka nekustamais īpašums ir atsevišķā manta, jāienes ieraksts zemes grāmatā).
…
