Racionālisms un empīrisms

7. gadsimta filozofija attīstījās ciešā sadarbībā ar zinātni, bet par tās svarīgāko objektu kļuva daba un zināšanu avoti, to iegūšanas metodes un eksistences formas. Uz tā laika filozofiju lielu ietekmi atstāja dabaszinātnes, bet vēl joprojām pastāvēja Dieva ideja. Izveidojās divi lieli filozofiskie virzieni – empīrisms un racionālisms.
Par Jauno laiku filozofijas simbolu un tās galveno figūru kļuva Fransis Bēkons (1561-1626), par filozofijas izpratnes galveno priekšmetu viņš padarīja zinātniskās zināšanas, kurās saskatīja svarīgāko līdzekli sociālo problēmu risināšanai. Pēc Bēkona uzskatiem: zinātne – tas ir spēks. (Kuncmanis P., Burkarts F.P., Vīdmanis F.; 2002:95) Bez zinātņu klasifikācijas, F.Bēkons izvirzīja citu, ne mazāk svarīgu, jautājumu – par zinātniskās izzināšanas metodi. Viņš uzskatīja, ka zinātniskajā izzināšanā galvenajai jābūt izmēģinājumu – induktīvai metodei. (Kuncmanis P., Burkarts F.P., Vīdmanis F.; 2002:95) F.Bēkons tiek uzskatīts par angļu filozofiskā materiālisma un Jaunā laika eksperimentālās zinātnes pirmssācēju.
Pateicoties franču zinātniekam un filozofam Renē Dekartam (1596-1650), daudz kur notika organiska Jauno laiku filozofijas un dabaszinātņu apvienošanās. Pirmajā vietā, tāpat kā F.Bēkonam, viņa darbos tika atspoguļota zinātniskās izzināšanas metodes problēma. Bet atšķirībā no Bēkona, Dekarts izstrādāja zinātniskās izzināšanas deduktīvo metodi. Dedukcija nozīmē, ka secinājumi izriet no vispārējā uz atsevišķo. Par svarīgāko noteikumu kalpo uzskatu skaidrība un noteiktība. R.Dekarta daiļrades nozīme, pirmkārt, bija dedukcijas un intelektuālās intuīcijas antisholastikas ievirzē. Savā mācībā par fiziku Dekarts nodarbojās arī ar matērijas un tās svarīgāko īpašību pētīšanu. Viņam pieder hipotēze par pasaules attīstību laikā, t.i. evolūciju. Filozofijas vēsturē Dekarts ir slavens arī kā duālisma principa pamatlicējs. (Kuncmanis P., Burkarts F.P., Vīdmanis F.; 2002:107) R.Dekarta daiļrade ir racionālistiska tradīcija Jauno laiku eiropeiskajā filozofijā. Galvenais tajā ir cilvēka, kā saprātīgas un darbīgas būtnes, kults. …