Mūsu pirmās lasītās vai skatītās grāmatas, vismaz vairākumam, ir bijušas grāmatas, kuras domātas bērniem. Grāmatas, kuras mēs atceramies ar sajūsmu, dvēseles siltumu, labestību. Tās ir grāmatas, kuras mums katram ir dažādākas, bet tās ir mums tik mīļas un dārgas. Tik mīļas un dārgas ir atmiņas no mūsu bērnības, kurās lielu daļu aizņem pasakas, teikas, stāsti, mīklas, tautas dziesmas, dzejoļi- vienā vārdā sakot bērnu grāmatas.
Savu eseju rakstot izmantoju Rūdolfa Blaumaņa bērnu grāmatu “Velniņi” un Leona Paegles grāmatu “Zīlīte”.
Esejā mēģināju atrast kopīgās un atšķirīgās iezīmēs abos minētajos darbos.
…
