Lai gan pēc rakstura esmu diezgan pesimistiska un aizdomu pilna, un nespēja uzticēties cilvēkiem ir sagādājusi man ne mazums sirdsdēstu, es lēnām, bet pamatīgi apgūstu uzticības mākslu.
Jā, tā ir māksla kadam ticēt, spēt paļauties gan uz sevi, gan uz kādu citu, jo viens bez otra mēs neesam nekas. Cilvēks ir daļa no sarežģitas sabiedrības struktūras un tur neko nevar padarīt. Atverot kādam savu sirdi, tu pats paver savai sirdij plašākus apvāršņus. „Tāpēc esi par savējiem, taurenīt!”
…
