Romāna galvenais varonis Andrejs Pļavenieks, pēc izglītības jurists, atgriezās Rīgā no Krievijas kā bijušā Zemgaliešu pulka virsnieks. Andrejs savu bērnību bija pavadījis laukos Vidzemē. Jau no bērnības viņa raksturā bija sākušas apvienoties divas pretrunas: maigums un cietsirdība, kas laiku pa laikam viena pār otru ņēma virsroku, reti kad būdams līdzsvarā.
Kad Andrejs no frontes iebrauca Maskavā, viņš iemīlējās un steigā salaulājās ar studenti Ainu Vaideri, kura bija cēlusies no Sibīrijas latviešu kolonistiem. Viņas dvēselē Andrejs atrada daudz sev radniecīga, bet kad pārgāja pirmais mīlas reibums un Aina sāka gaidīt viņu abu bērniņu, Andrejs jutās nospiests un domāja par šķiršanos.
Kad Aina viņam sāka stāstīt par savu bērnību un tēvu, kurš ir kāds no Vidzemes izsūtītais latvietis un viņu sauc Jānis Pļavenieks, Andrejs nobāla, jo saprata, ka tas ir arī viņa tēvs. Izrādījās, ka īstenībā Aina ir viņa pusmāsa. To atklājis, Andrejs pameta Maskavu un apmetās Ziemeļkaukāzā, kur nodzīvoja vairāk nekā gadu. Kalnu vientulībā viņu sāka mākt ilgas pēc Latvijas, viņam sāpēja savas tautas liktenis. Tā viņš nonāca Latvijā, kas asiņainās un smagās kaujās bija varonīgi guvusi savu neatkarību.…
