Izlase parāda pētniekiem īsto patērētāju veidu, kurš tiem interesē pētījumā. Izlases noteikšanas procedūra ir atkarīga no pētniecības mērķiem. Anketēšana ir pirmreizējās informācijas vākšana. Anketēšanai nepieciešams noteikt iegūstamo informāciju, aptaujas tipu un metodi, kā arī jautājumu saturu. Svarīgi izdalīt atbilžu veidu un katrs jautājums ir rakstiski jāizklāsta. Jāpiedomā arī pie jautājumu secības un fiziskajiem raksturlielumiem .
Pēc datu savākšanas tos nepieciešams arī izanalizēt un apkopot. Pēc tam nepieciešams šos datus prezentēt vadībai, kas pieņem noteiktos lēmumus. Pētniekiem neieciešams prezentēt oriģinālo domu no pētījuma, lai atklātu izvirzītos problēmjautājumus. Datu analīze parasti tiek atspoguļota ar dažādām statistiskas tehnikām, lai atspoguļotu vidējos rādītājus, piemēram, patērētāju vidējais laika patēriņš izvēloties siera produktus veikalā noteiktos laika periodos. Pētījumu prezentācijas rezultātiem jāsniedz galveno datu iznākumu viegli saprotamā veidā. Nepieciešams izveidot tādu kā galveno mārketinga plāna kopsavilkumu, kur ievadā ir vispārējais apraksts par tirgus situāciju, bet tālāk jau izklāstīt sīkumos pētāmā objekta rezultātus no dažādām pusēm. Pētījumam nevajag apstāties pie prezentācijas, bet tam ir arī jāaiziet līdz reālām darbībām, lai tas sevi atsvērtu pilnībā. Tādējādi gan pētnieki, gan arī paši pētījuma rezultātu ieviesēji dzīvē, kopīgi iemācās nākotnē uzņemties vēl konstruktīvākus pētījumus vienam otru papildinot .
…
