Alfrēda Adlera individuālpsiholoģija

Ādlers dzimis Vīnes priekšpilsētā Rūdolfsheimā vidēji pārtikuša labības tirgotāja ģimenē, kurā bez paša Alfreda auga vēl 5 bērni. Alfreds ir otrais bērns. Ģimenē valda optimistiska gaisotne, bez stingras reliģisku priekšrakstu ievērošanas. Ādleriem pieder arī lauku mājas, kuras zēns ļoti mīl. Labas attiecības viņam izveidojās ar tēvu, taču māte ir it kā pievīlusi zēna gaidas. Ja nezinātu neko vairāk, varētu spriest, ka Alfredam ir bijusi normāla ģimene un normāla bērnība. Bet, mazajam Alfredam nemaz viss nelikās tik rožaini. Viņš cieš no fiziskiem trūkumiem (rahīts un balss saišu krampji) un agri saprot, ka bērni ar attīstības traucējumiem ir spieti daudz pūlēties, lai gūtu ticību saviem spēkiem un drošību dzīvē. Pārvarot dažādus šķēršļus spēlēs ar bērniem uz ielas, Alfreds to izjūt dziļi personiski. Piecu gadu vecumā smagi saslimst ar plaušu karsoni un savām ausīm dzird ārstu izteikto bezcerību. Divas reizes dzīvē viņš ielu negadījumos atrodas par matu no nāves. Kā vēlāk Ādlers pats uzskata, organiskie defekti un bailes no nāves jau 5 gadu vecumā noteikuši viņa dzīves mērķi – kļūt par ārstu.
Tas, ka visa Ādlera individuālpsiholoģijas teorija balstās lielā mērā uz viņa paša dzīves pieredzi un pārdzīvojumiem, pierādās gandrīz katrā viņa vēlāk kā ārsta – psihologa domā un tēzē. Piemēram: viņš kritiski vērtē apdāvinātības un dotību teoriju un uzskata, ka sasniegumu pamatā ir treniņš, skološanās un drosme, jo kāds izcili atrisināts matemātikas uzdevums, no viduvējības izvirza viņu „apdāvinātāko” vidū.
Kā ārstu Ādleru varam raksturot kā plaši domājošu, jo viņa darbs un intereses neaprobežojās tikai ar ikdienišķu mediķa darbu. Viņš ļoti daudz interesējas arī par Freidu, kurš arī tāpat kā Ādlers studējis Vīnes universitātes Medicīnas fakultātē. Viņš ir pirmais ārsts, kurš uzskata sevi arī par audzinātāju. Par to sīkāk varam lasīt A. Ādlera grāmatā „Ārsts kā audzinātājs”. Vēl gribu pieminēt vairākas slavenas grāmatas, kuras viņš sarakstījis visā savas dzīves laikā:
„Orgānu nepilnvērtības studijas”
„par nervozo raksturu: dziedināt un izglītot”
„Individuālpsiholoģijas rokasgrāmata”
„Vardarbības psiholoģija” u. c.…