Ciešanu noslēpums
Ciešanas pieder pie cilvēces vēstures. Pāvests atsaucas uz apustuļa Pāvila sacīto par prieku ciešanās: „Tagad es priecājos ciešanās par jums” (Kol 1:24). „Prieks nāk no ciešanu nozīmes atklāšanas. Viņš dalās savā atklājumā un priecājas par to, jo tas var palīdzēt katram izprast ciešanu pestījošo nozīmi.” (# 1). Lai arī kādas būtu ciešanu izpausmes, tās gandrīz nav šķiramas no cilvēka eksistences. Ciešanas izsaka kaut ko būtisku cilvēka dabā. Tā kā cilvēks ir ierobežota, bet vienlaikus transcendenta būtne, tad ciešanas tāpat pieder šīm abām dimensijām. Tās pastāv cilvēkā, bet viņam tās ir jāpārsniedz.
Ciešanu nozīme „ir tik dziļa, cik pats cilvēks, jo savā veidā tieši atklāj to dziļumu, kas atbilst cilvēkam, un savā veidā to pārsniedz. Ciešanas, šķiet, pieder pie cilvēka transcendences: savā ziņā cilvēks ir tajās ‘orientēts’ pārsniegt sevi noslēpumainā veidā.” (# 2) Ciešanu tēma jo īpaši jāskata Kristus veiktās atpestīšanas gaismā, jo tā tika īstenota caur Kristus krustu - caur ciešanām. Pāvests atzīst, ka Kristū „katrs cilvēks kļūst par Baznīcas ceļu”; cilvēks īpašā veidā kļūst par Baznīcas ceļu tad, kad viņa dzīvē ienāk ciešanas …
