Viena no amoralitātēm jeb antivērtībām kas ir pamatu pamats grāmatai ir zagšana, par kuru autors ir izpelnījies kritiku, jo ir pausti uzskati, ka detalizētie apraksti var pamudināt lasītājus zagt, šajā jautājumā piekrītu iepriekšminētajam Māra Runguļa viedoklim, ka grāmatas saturs ir pamācošs, nevis uzvedinošs, jo, man kā bērnam lasot šo grāmatu, nekad neienāca prātā, ka es varētu mēģināt atdarināt varoņu darbības, tā vairāk lika aizdomāties par postu, ko tas nes. Lasītājam šī tēma varētu šķist aizraujoša, jo ļauj paskatīties uz zādzībām ne tikai no upura viedokļa, bet arī no paša zagļa skata punkta, kas ne tikai var mācīt saskatīt situāciju no dažādiem rakursiem, bet arī ļauj iejusties un līdzpārdzīvot šai zagļu ģimenei, jo stāsta laikā autors piedāvā visdažādākās emociju gammas.
Apkopojot iepriekš minēto, varu secināt, ka šajā, tikai 88 lapaspušu biezajā grāmatā autors apvienojis, iekodējis ļoti daudz nozīmīgu vērtību, piem., ģimene, mājas, sirdsapziņa, godīgums, drosme, par kurām vajadzētu aizdomāties ne tikai jauniešiem un bērniem, bet arī pieaugušajiem, jo viņu pasaulē, vecumgrupā vērtības, par kurām raksta autors, ir vienlīdz aktuālas. Lasot šo grāmatu, prātā nāca teiciens, ka mūsdienās cilvēki zina cenu visam, bet vērtību nekam un, tāpēc arī man pēc šīs grāmatas izlasīšanas nācās pārdomāt, kas ir vērtība un kādas tās ir man, ko no šī stāsta varu mācīties es, un strādājot skolā mācīt skolniekiem.
…
