Ar Edmundu Bērzu mēs pirmo reizi sastopamies romāna „Būris” I nodaļas beigās un uzzinām, ka viņš ir pazudis, jo viņa sieva Edīte ir atnākusi uz policiju, lai par to ziņotu.
Bērzs strādā par arhitektu, viņa ģimene ir turīga un pieder pie sabiedrības „vidējā slāņa”, pilsētā viņš ir pazīstams un cienījams cilvēks. Jau sākumā rakstnieks mums atklāj to, ka Bērzam ir daudz koīga ar izmeklētāju Strūgu gan izskata ziņā, gan raksturā, viņi abi pat slimoja ar vienu un to pašu slimību - podagru, tam ir būtiska nozīme izmeklēšanas gaitā, jo Strūga šajā cilvēkā saskata sevi, un viņam šķiet, ka meklējot Bērzu, viņš meklē pats sevi.
Bērzs bija mertu astoņdesmit garš, pelēkiem matiem un acīm, iekritušiem vaigiem un vidēji lielu muti. Katrs romāna personāžs, kurš pazīst Bērzu, raksturo viņu savādāk. Viņa sievas Edītes skatījumā mēs Bērzu redzam kā nepraktisku, slinku, kaprīzu, neaprēķināmu un ar niecīgu gribasspēku „Edīte zināja, ka vislabprātāk viņas vīrs dzīvotu šādi.
…
