Dzīve ir tiekšanās pēc piepildījuma, bet šajā lugā Ibsens ir parādījis arī to, kas notiek ar cilvēku, kad viņš ir sasniedzis savu piepildījumu profesionālajā jomā – viņš sevi visu ir ziedojis darbam, pēc tam viņš ir jau miris. Kad mēs, mirušie, mostamies – brīdis, kad saprotam, ka visu laiku nemaz tā īsti neesam dzīvojuši, bet tagad esam atraduši kādu jaunu spēku, kas mūs augšāmceļ. Lugas pamatideja vēsta par to, kā mēs katrs vēlamies sākt jaunu dzīvi brīdī, kad saprotam, ka nemaz neesam bijuši dzīvi, atrisinājums – nāve, ar kuru iegūta mūžīga brīvība. …
