Uzzinot par šī patstāvīgā darba saturu, autorei pirmās asociācijas radās par to, cik bagātīga un visaptveroša ir vadībzinātne, tik pat varena, bagātīga un visaptveroša ir Latviešu Dainu krātuve ar tajā ietvertajām tautasdziesmām. Kāda pensionēta latviešu valodas skolotāja, uzzinājusi par šāda patstāvīgā darba tēmu, mūsdienu ekonomiskās krīzes apstākļos neļaujoties pesimismam, atjokoja, ka tas nozīmē tikai to, ka pamazām gatavojamies atgriezties pie dzimtbūšanas.
Un tātad pie lietas:
Vadībzinība - šis sarežģītais jēdziens ietver vairākus aspektus:
♦ „Vadīšana ir patstāvīga zinātnes nozare, kas balstās uz zinātniskām atziņām, pieredzi, vadīšanas mākslu, vadīšanas darba formām un metodēm.
♦ „Vadīšana ir sarežģīts sociāli-ekonomiska, informatīvā un organizatoriski-tehniska rakstura darbības process, kas ietver zināšanas, prasmes, iemaņas, izstrādātus noteiktus paņēmienus, operācijas, procedūras, iedarbību ar motivāciju, t.i., visu, ko sauc par sociālām un cilvēciskām tehnoloģijām.” [1]
Velkot paralēles ar mūsdienām to, cik sarežģīta dzīve ir vadītājam, redzam sekojošā tautasdziesmā:
Saimnieks staigà raudadams;
Biksas vien raustidams;
Es dziedaju kà putniņš,
Knipes vien mētadams.[2]…
