Bērns,kā īpaša cilvēces daļa ar savu ES sabiedrībā sākts vērtēt nesen. Mūsdienās bērns tiek uzsvērts kā pašvērtība.Bērnība ir kā sensitīvais laiks cilvēka mūžā, kad tiek likti pamati vērtīborientācijai,personības ieviržu sistēmai , pašapziņai, kad vaidojas dzīves stils.
Psihologi par agrīno bērnību sauc bērna atīstību no 1 līdz 3 gadu vecumam. Šim periodam jāveltī visvairaak uzmanības,jo šajā laikā sāk attīstīties bērna personības galvenās kvalitātes.Piemēram tādas kā ES koncepcija,pašvērtējums,sociālās lomas uz atdarināšanas pamata, saskarsmes prasmes un iemaņas, kā arī priekšmetu funkcionālā apguve atbilstoši sociālajām semiotiskajām nozīmēm, dažādu priekšmetu un to nosaukumu apguve, egocentriskās runas apguve.
3 gadu vecumā bērna atmiņa, uztvere, uzmanība, domāšana iegūst vairāk pieaugušiem cilvēkiem raksturīgu īpatnību, nekā tas bija līdz šim.Bērns iemācas aktīvi izmantot savus izziņas procesus.
Runu bērni apgūst atrāk, kad sākuši paši izteikt pirmos vārdus.Sākot ar pirmā dzīves gada beigām, bērniem izveidojas priekštati par to, kas ir tuvākajā apkārtnē. Piemēram, ēdiens, rotaļlietas.Taču lietu nosaukumi un nozīmju izpratne bērniem ir sašaurināta.
No 1,5 līdz 2,5 gadiem bērni iemācās kombinēt vārdus , veido 2 vai 3 frāzes.No 2,5 gadiem raksturo bērnu patstāvīga un aktīva runa, kas vērsta arī uz paša bērna un un pieaugušā uzvedības regulāciju.
Attīstas fonemātiskā runa- gramatisko formu sakaņošana. Tā atttīstas no 1gada un ilgst līdz 3 gadu vecumam, kad gandrīz visos gadījumos bērni jau saskaņo gramatiskās formas, locījumus un galotnes.3 gados bērni sāk veidot sarežģitas formas teikumus.
Divu gadu vecumā bērniem sāk rasties interese par visu, kas notiek.Tiek uzdoti daudz un dažādi jautājumi.Grib pataustīt, saklausīt un ieraudzīt.…
