Man vēl ir cerība, ka aizbraukušie cilvēki kādu dienu sapratīs, ka nekur nav tik labi kā mājās, un atgriezīsies dzimtenē - Latvijā, tā parādot priekšzīmi jauniešiem. Skolās daudziem māca par 18.novembri,11.novembri,bet vienmēr būs kāds, kam, šie datumi neko nenozīmēs, bet es ticu, ka šiem jauniešiem pieaugot, 18.novembrī kopā ar savām ģimenēm viņi aizdegs svecīti un nodziedās Latvijas himnu, un ne aiz pienākuma, bet aiz goda, par to, ka esi piederīgs Latvijai.
Savos gados esmu sapratusi, ka izglītībai ir liela nozīme, kā arī to, ka ir jāinteresējas, kas notiek sabiedrībā, nedrīkst dzīvot kā strauss, kurš iebāzis galvu smiltīs. Novēlu arī citiem jauniešiem saprast, kādu dzīvi viņš vēlas dzīvot! Kā arī es ticu, ka vismaz daļa pusaudžu nāks pie prāta, un sapratīs īstās dzīves vērtības, kā arī sasniegs savu nospraustos mērķus un liks saviem vecākiem būt lepniem pār viņiem. ‘’Kādi ir mūsu jaunieši, tāda ir sabiedrības nākotne.’’
…
