Katra uzņēmuma veiksmīgas darbības pamatā ir ne vien materiālie un finansiālie resursi, bet arī kvalificēts darbaspēks, kas nereti ekonomiskās krīzes apstākļos tiek nepelnīti nostādīts vismaz otrajā plānā kā pašsaprotama uzņēmuma sastāvdaļa. Mobings un bosings darba vietās sevišķi pēdējā laikā ir plaši izplatīta parādība.
Mobings ir psiholoģiskā terora veids, kad viens vai vairāki darbabiedri sistemātiski naidīgā un neētiskā veidā vēršas pret kādu savu kolēģi, savukārt, bosings ir darba devēja vadības īstenots psiholoģiskais terors.
Darba vide ir mainījusies, dzīves temps kļuvis straujāks, konkurence, stress, dažādas pārmaiņas veicina cilvēku nežēlību un karošanu vienam pret otru. Stresaina darba vide, ilgas darba stundas un liegta iespēja normāli atpūsties veicina savstarpējo attiecību atstāšanu otrajā plānā, un darbinieki kļūst nelojāli, nesaudzīgi viens pret otru. Labā audzināšana un pieklājība paliek kaut kur dibenplānā. (1)
Un te arī parādās viena no personāla vadības nozīmēm krīzes laikā. Personāla vadītājam ir jābūt šim ķēdes posmam, kurš nepieļauj mobingu darbinieku starpā un, kurš spēj novērst bosingu. Sevišķi sarežģīti tas ir, ja personāla vadītāja funkcijas veic uzņēmuma vadītājs, kuram pašam ir jāspēj ne vien finansiāli izvadīt uzņēmumu no krīzes, bet arī spēt panākt labas attiecības starp darbiniekiem, kā arī pašam neļauties emocijām. …
