Kopš 1987. gada Latvijas medijos notikušas ievērojamas pārmaiņas:
Ir izveidojusies demokrātiska mediju sistēma, kas ietver privātos un sabiedriskos medijus, un kurā nav tādas valsts regulācijas, kas traucētu demokrātisko mediju funkciju realizāciju.
Strauji ir mainījusies un papildinājusies mediju vide kopumā kā pēc sava satura, tā arī pēc īpašuma formām, piedāvājot auditorijai pietiekami plašu mediju spektru, kas nodrošina sabiedrībai daudzveidīgu izvēles spektru. Tajā pašā laikā, analogi citām valstīm, arī Latvijā notiek mediju koncentrācija, kas uzrāda mediju kā preču pielāgošanu patērētājam.
Komunikācijas un informācijas vide vairs nav lokāls, un no pasaules procesiem norobežots, fenomens. Auditorijas informācijas izvēles iespējām strauji paplašinoties, radušās jaunas iespējas indivīdiem un draudi vietējiem medijiem gan kultūras, gan ekonomiskajā spektrā.…
