Viļa Lāča personības pretrunīgais vērtējums vēstures literatūrā un sabiedrībā

Vilis Lācis dzimis 1904. gada 12. maijā Vidzemes guberņas Mangaļu pagastā, apguvis mūrnieka amatu, strādājis ostā par krāvēju un citus darbus, kas ļāva nopelnīt iztiku. Viļa Lāča pirmais publiskais tēls tapis 20. gs. 30. gados. 1932. gadā „Jaunākās Ziņas”, gatavojoties stāsta „Bolīvijas marka” publicēšanai, ievietoja īsu iepazīstinošu materiālu „Vilis Lācis”. Pēc romāna „Zvejnieka dēls” publicēšanas „Jaunākajās ziņās” 1933. gadā strauji auga Viļa Lāča darbu popularitāte. Tomēr viņš pats nebija publiski labi atpazīstams. 1936. gadā žurnālā „Atpūta” parādījies viens no plašākajiem rakstiem „Cepļu jaunsaimnieks – Vilis Lācis”. Arī pārējās nedaudzās publikācijas bijušas samērā skopas – absolūtā pārsvarā nelabvēlīgas.
1940. gada 18. jūnijā, nākamajā dienā pēc Latvijas okupācijas, Vilis Lācis kļuva par Tautas valdības iekšlietu ministru. Jaunais statuss radīja jaunu Viļa Lāča publisko tēlu, tā konstrukcijai tika izmantoti biogrāfijas fakti, rakstnieka vārda atpazīstamība. 1940. gada augustā Vilis Lācis no ministra pārtapa par ministru/komisāru grupas organizatoru – Latvijas PSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētāju. Viļa Lāča atrašanās padomju varas politiskajā elitē prasīja arī jaunu biogrāfiju. Par jaunā biogrāfijas modeļa karkasa balstiem kalpoja atslēgvārdi „ostas strādnieks- rakstnieks – valstsvīrs”. Laikraksts „Darbs” piedāvāja šādu stāstu: „Atnāca slava. Bet Vilis Lācis turpināja strādāt ostā, tad viņu paņēma par praktikantu bibliotēkā. Ar Ulmaņa kliķes nākšanu pie varas Latvijā iestājās drūmas dienas. Vilis Lācis jau sen uzturēja sakarus ar komunistiem, kas darbojās pagrīdē. Iestādes šķībi raudzījās uz rakstnieku. Viņu centās noklusēt. Bet bijās aiztikt. 1940. gada 20. jūnijā Latvija nodibināja jauno demokrātisko valdību. Naktī pie Viļa Lāča atnāca tautai uzticīgi cilvēki. Viņi teica: Tevi pazīst visa zeme, tu vienmēr sapņoji par Latvijas laiki. Tagad šis laiks ir pienācis.””

…