Personālistiskā metafizika pretstatā ideālistiskajam projektīvismam un intelektuālismam
Var veikt darbības ar atsevišķām lietām, lai gan tās sākotnēji ir vienaldzīgas cita pret citu un, proti, tā, ka iedarbība no aktīvās lietas pāriet uz pasīvo lietu;
Bezgalīgas dzīvas būtnes pilnīga īstenība, var sasaistīt atsevišķos pasaules elementus citu ar citu tā, ka viena elementa stāvokļi kļūst par otra stāvokļa izmaiņas cēloņiem;
Galīgu substanču mijiedarbība paredz bezgalīgas substances esamību;
Katra atsevišķa būtne var savā darbībā skart citu tādēļ, ka tajās abās bezgalīgais veido to būtības dzīvu pamatu;
Būtne un substancionāla vienība domājamas vienīgi analoģijā ar mūsu dvēseli;
Kaut arī visās savās izpausmēs visaptverošā dvēsele ir klātesoša, tomēr savas darbības katrā formā tā rod sev tikai vienpusīgu un atsevišķu izpausmi, aiz kuras paliek apslēpta tās pati būtība;
Dvēseles būtība ir pastarpinošs loceklis, kurš rada priekšnosacījumu dažādu iekšējo stāvokļu mijiedarbībai un nosaka to rezultāta formu;
Patiesā pasaule sastāv no materiālām lietām, kurām nepiemīt gara daba;
Gars ir mazsvarīga piedeva, kura uzdevums ir tikai jau gatavās un pabeigtās īstenības atspoguļošana;
Tieši garīgās būtnes, projicēdamas ārpusē savas personīgās iekšējās un ideālās akcidences, rada to pasauli, kuru projektīvisms atzīst par patieso pasauli.
…
