Volfgangs Amadejs Mocarts

Austriešu komponists - klasicisma perioda ģēnijs. Komponists dzimis 1756. gada 27. janvārī Zalcburgā. Volfganga tēvs – Zalcburgas virsbīskapa kapelas vijolnieks un vicekapelmeistars Leopolds Mocarts arī bija ražīgs komponists. Tieši viņš deva dēlam muzikālo izglītību. Volfganga spējas izpaudās jau ļoti agrā bērnībā: 3 gadu vecumā viņš spēlēja klavieres, 4 gadu vecumā sāka improvizēt un mēģināja savas improvizācijas pierakstīt. Būdams 9 gadus vecs, puisēns jau komponēja simfonijas.
Leopolds Mocarts, aplūkojis savu jaundzimušo dēlu, piezīmēja, ka viņam esot mūziķa pirksti. Jau no agras bērnības Volfgangam bija asa un vērīga dzirde, viņš iemīlēja mūziku vēl pirms zināja, kas tā tāda ir. Viņš dziedāja vēl pirms iemācījās runāt.

Sešu gadu vecumā kopā ar savu vecāko māsu Annu Mariju tēva pavadībā Mocarts uzsāka koncertu turnejas pa Eiropas valstu galmiem. Abi Mocartu ģimenes bērni spēlēja klavieres, bet Volfgangs bija izcili apguvis arī vijoli. 1762. gadā viņi abi uzstājās Vīnes galmā, kur imperatore Marija Terēzija un viņas vīrs imperators Francis I viņus sirsnīgi uzņēma. 1763. gadā Mocarts kopā ar tēvu un māsu koncertceļojumā nonāca Briselē un Parīzē, pēc tam Londonā, kur guva J. S. Baha atzinību.
1769. gadā Mocarts tika iecelts par Zalcburgas virsbīskapa koncertmeistaru. Tai pašā gadā viņš sniedza koncertus Itālijā, kur katra uzstāšanās bija triumfs. Viņu uzņēma par Boloņas filharmonijas akadēmijas locekli. Nākamie Mocarta ceļojumi pa Itāliju (1771 un 1772) tāpat bija spožu panākumu bagāti. Tam sekoja daži gadi, pavadīti Zalcburgā, kas bija klusāki, bet ļoti ražīgi. …