Avangards visraksturīgākais ir tieši modernismā un postmodernismā.
Daudzi mākslinieki sevi ir pieskaitījuši pie avangarda kustības un turpina to darīt no dadaisma kustības līdz par valodas poētiem 1980. gados.
Avangarda problēma
Šim mākslas kontekstam ir vismaz divas nozīmes.
Viena no tām – tradīcijas noliegums. Avangards pazīstams jau no mākslas un literatūras sākumiem. Avangards mākslas eksperimentos barbariskais efekts tiek plānots speciāli. Avangards “izsit” no konvencionālām formām, lauž tradīciju, noliedz to.
Avangarda otra nozīme- modernisma līnija, kas apzināti tiecas “taisīt ko jaunu”. Avangards ir izaicinājums, kas ir caurmērā pat bieži vien nesaprotams. Nav viegli pārtulkojams.
Avangards rāda pasauli, kāda tā nav, precīzāk, pasauli, kas nav attēlojama, ar kuru nevar identificēties. Citādība avangardam ir būtiska. Tas ir konfliktā ar sava laika dominējošo estētiku, konfliktā ar pašu laiku.…
